Mazā galviņa balstījās uz gara, gluda kakla, piešķirot baložiem spalvotai antilopei līdzīgu iz­skatu. Kad mēs tuvojāmies režģim, baloži paraudzījās uz mums ar baložiem raksturīgo paviršo interesi, bet tū­liņ atkal likās mūs pilnīgi aizmirsuši un iegrima snaudā. Kaut ari viņu palicis tik maz, ka tādēļ viņi kļuvuši par kaut ko ļoti svarīgu bioloģijā un avikultūrā, es tomēr neņemtos apgalvot, ka viņi kā personības mani būtu dziļi ietekmējuši.

Viņi izskatās gandrīz kā nokrāsoti lauku baloži, — es nepiesardzīgi ieminējos, un Deivs paskatījās manī dziļi sāpināts.

Viņu vairs ir tikai trīsdesmit trīs, — viņš sacīja, it kā tas baložus padarītu iekārojamākus un skaistākus nekā tad, ja viņu pasaulē būtu divdesmit pieci miljoni.

Devāmies tālāk uz aviāriju, kur mita Maurīcijas pie- kūnu pāris. Tie bija nelieli, spēcīgi putni ar mežonīgām, niknām acīm, bet man tie šķita tik līdzīgi Eiropas un

Ziemeļamerikas piekūniem, ka vienīgi speciālists prastu saredzēt kādu atšķirību un lajam patiesi nevarētu ņemt ļaunā, ja viņš brīnītos par lielo brēku, kas ap 4iem sa­celta. Sāku domāt, ka izturos negodīgi pret Maurīcijas piekūnu; varbūt tādēļ, ka viņš pārlieku man atgādināja putnu, ko tiku pazinis jau bērnībā un laidis medībās uz zvirbuļiem? Vai mana sajūsma būtu lielāka, ja šis putns būtu tik ekscentriska parādība kā, piemēram, dodo? Ap­mēram pusminūti nopietni pārdomājis, nācu pie atziņas, ka cēlonis ir cits.