— Tas ir Odisejs, — viņš mierīgi sacīja, uzmezdams uz galda maisiņu ar zelta smiltīm. — Acīm redzot, Ak- selis Gundersons un viņa sieva aizgājuši bojā. Noguldīsim viņu zem segām. Viņš ir indiānis, paliks dzīvs un vēlāk mums šo to pastāstīs.

Pārgriezuši viņa apģērbu, draugi ieraudzīja krūšu labajā pusē divas tikko aizvilkušās ar nazi durtas brūces.

III

— Es izstāstišu jums visu, kā nu protu, un gan jūs sapratīsiet. Sākšu no paša sākuma un pastāstīšu par sevi un sievieti, bet pēc tam arī par vīrieti.

Ūdru ādu īpašnieks pievirzījās tuvāk krāsnij kā jau cilvēks, kas ilgi nav jutis siltuma un baidās, ka šī Prometeja dāvana kuru katru brīdi var atkal pazust. Meilmuts Kids pagrieza dakti un nolika lampiņu tā, lai gaisrņa kristu stāstītājā sejā. Prinss apmetās uz lāviņas malas un ari sagatavojās klausīties.

— Esmu Naass, virsaitis un virsaiša dēls, piedzimis starp saules rietu un lēktu sava tēva laivā vētrainā jūrā. Vīrieši visu nakti airēja, bet sievietes smēla no laivas ūdeni, kas mūs applūdināja, un mēs cīnījāmies ar vētru. Sāļās putas sastinga uz manas mātes krūtīm, un beidzot viņas elpa aizplūda līdzi paisumam. Bet es — es pievienoju savu balsi vētras balsij un paliku dzīvs.

Mūsu mītnes atradās Akatanā …

— Kur? — Meilmuts Kids iejautājās.

— Akatana pieder pie Aleutu salām. Akatana ir aiz

Cignikas, aiz Kardalakas, aiz Unimakas. Kā jau teicu, mūsu mītnes atradās Akatanā, kas guļ jūras vidū, pašā pasaules malā. Mēs ķērām sāļajā jūrā zivis, roņus un ūdrus. Mūsu būdas stāvēja visas vienkop klinšainajā nogāzē starp mežmalu un dzelteno piekrasti, kur gulēja mūsu kajaki. Mūsu nebija daudz, un mūsu pasaule bija ļoti šaura. Austrumos atradās svešas zemes — tādas pašas salas kā Akatana, un mēs domājām, ka pasaule sastāv tikai no salām, un bijām apraduši ar šo domu.