Meilmuts Kids jau drīz vien krāca, kamēr jaunais kalnu inženieris gulēja vaļā acīm, raudzīdamies dziļaja tumsā un gaidīdams, kad aprims tas divainais satraukums, kas bija viņu pārņēmis. Tad viņš aizmiga, bet viņa smadzenes joprojām darbojās, un viņš visu nakti klīda pa nepazīstamiem sniega klajumiem, kopā ar suņiem pārvarēja bezgalīgus attālumus un redzēja sapnī vīrus, kas dzīvoja, strādāja un nomira, kā pienākas īstiem vīriem.
Nākamajā rītā, jau agri pirms gaismas, suņu dzinēji un policisti izbrauca uz Dausonu. Varas iestādes, kas sarga viņas augstības intereses un valda pār mazo Cilvēku likteņiem, neļāva pastniekiem daudz atpūsties. Pēc nedēļas viņi jau parādījās pie Stjūartas upes, apkrāvušies ar vēstulēm, kas bija jānogādā okeāna piekrastē. Tiesa, viņu suņi tika apmainīti pret citiem, bet tāpēc jau tie ir suņi.
Cilvēki ilgojās atrast vietu, kur varētu atpūsties. Pie tam Klondaika bija jauns ziemeļu centrs, un viņiem gribējās paskatīties uz Zelta pilsētu, kur zelts līst kā ūdens, bet deju zālēs valda pastāvīga jautrība. Taču, tāpat kā pirmajā apmeklējuma reizē, viņi žāvēja zeķes un ar labsajūtu smēķēja pīpes, lai gan daži drošinieki kala plānus, ka varētu dezertēt, pārejot neizpētītos Klinšu kalnus austrumos, lai no turienes pa Makenzijas ieleju nokļūtu Cipe- vejā. Divi trīs nolēma, dienesta laikam izbeidzoties, atgriezties mājās tieši pa šo ceļu un priecājās par pārdrošo plānu apmēram tā, kā pilsētnieks priecājas par svētdienas pastaigu mežā.
IJdru ādu īpašnieks bija visai norūpējies un nepiedalījās sarunās. Beidzot viņš pasauca Meilmutu Kidu sāņus un kādu brīdi paklusu ar viņu apspriedās. Prinss viņus ziņkārīgi novēroja, un noslēpumainība vēl pieauga, kad viņi abi uzlika cepures, uzvilka dūraiņus un izgāja laukā. Kad viņi atgriezās, Meilmuts Kids uzlika uz galda savus zelta svarus, nosvēra sešdesmit unces zelta smilšu un iebēra tās svešinieka maisa. Pēc tam tika pieaicināts vecākais suņu dzinējs un ar to noslēgts kaut kāds darījums. Nākamaja dienā visi devās pa upi uz augšu, bet ūdru ādu īpašnieks paņēma līdzi mazliet pārtikas un griezās atpakaļ uz Dausonas pusi.