Tātad iedomājieties mani — kā es, visniecīgākais no niecīgajiem, šobrīd jutos «Daily Gazette» redakcijā, kā degu nepacietībā jau to pašu vakaru, ja vien būs iespējams, atrast izdevību veikt manas Gledisas cienīgu varoņdarbu. Vai tā bija cietsirdība vai varbūt patmīlība, kas lika Gledisai prasīt, lai es viņai par godu riskēju ar savu dzīvību? Šādas domas var ienākt prātā cilvēkam pusmūža vecumā, bet nekad ne divdesmit trīs gadus vecam jauneklim, kas tvīkst pirmās mīlas kvēlē.
II nodaļa
IZMEĢINIET LAIMI PIE PROFESORA ČELINDŽERA
Man allaž ir paticis vecais Makārdls — mūžam īgnais, salīkušais, sarkanmatainais mūsu avīzes jaunāko ziņu redaktors, un man šķiet, ka arī es viņam itin labi patīku. Mūsu īstenais saimnieks, protams, bija Bomonts, taču viņš pastāvīgi dzīvoja Olimpa augstumu retinātajā atmosfērā, no kurienes viņa skatienu nespēja saistīt notikumi, kas šķita niecīgāki par starptautiskām krīzēm vai šķelšanos ministru kabinetā. Dažkārt mēs redzējām, kā viņš vientuļi un cēli iesoļo savā svētnīcā, acīm veroties kaut kādās nenosakāmās tālēs un prātam kavējoties pie Balkānu pussalas vai Persijas jūras līča.