«Speciālie uzdevumi» prasa pārāk lielus līdzekļus, ko nespēj segt gūtie rezultāti, un, ja arī rastos vajadzība kādu kaut kur sūtīt, tad tas būtu pieredzējis žurnālists ar slavenu vārdu, kurš prastu iemantot lasītāju uzticību. Lielie baltie laukumi pasaules kartē sen jau aizpildīti, un romantikai nekur vairs nav vietas, kaut gan — pagaidiet brīdi!— Ma­kārdls piebilda, un viņa seju apspīdēja smaids.— Runājot par baltajiem laukumiem pasaules kartē, man prātā iešāvās tāda ideja. Kā būtu, ja mēs atmaskotu kādu krāpnieku — mūsdienu Minhauzenu — un padarītu viņu par apsmieklu? Jūs varētu pierādīt, ka šis cilvēks ir pēdīgais melis. Vai zināt, tas būtu lieliski. Kā jums tas patīk?

—  Lai kas tas būtu un lai kur tas būtu — esmu ar visu mierā.

Makārdls brīdi iegrima domās.

—   Es tikai nezinu, vai jums izdosies ar šo cilvēku nodibināt draudzīgas, nu, kaut vai normālas attiecības,— viņš beidzot sacīja.— Lai gan, man šķiet, jums piemīt īpašs talants noskaņot cilvēkus sev par labu — vai nu jūs esat pār mēru simpātisks,vai arī tas ir primitīvs magnē­tisms vai jūsu jauneklīgais mundrums, vai vēl kaut kas cits, taču es pats to esmu izbaudījis.

—  Jūs esat ļoti laipns, ser.

—  Tātad kāpēc jūs nevarētu izmēģināt laimi pie profe­sora Celindžera Enmorparkā?

Jāatzīstas, ka es mazliet satrūkos.

—  Celindžers!— es iesaucos.— Profesors Celindžers, sla­venais zoologs! Vai tas nebija viņš, kas Blandelam no «Telegraph» ielauza galvaskausu?