Džūdita sader kopā tikai ar tādu vīrieti, kam sanākuši visi zobi, un būtu muļķīgi, ja es baidītos no puikas … Ko delavēri teica par šo draiskuli? Indiānim ir tāpat savs spriedums par skaisto dzimumu kā baltajam.

—  Tie stāstīja, ka viņa esot izskatīga, jauka parunat, bet gaisīga un pārāki noņemoties ar pielūdzējiem.

—   Velni kas velni! Kurš skolotājs vēl tik smalki izprot cilvēka dabu kā indiānis? Daži domā, ka sarkanādaiņi der vienīgi medībās un karā, bet, manuprāt, viņi ir gudrīb- nieki, kas pazīst vīrieti ne sliktāk par bebru un sievieti tikpat labi kā vienu vai otru. Uz akota tāds ir Džūditas raksturs! Jāatzīstas, Zvērkāvi, es būtu apprecējis šo meiču jau pirms diviem gadiem, ja nebijuši divi sevišķi apstākļi; un viens no tiem ir taisni šī gaiseldīgā uzvešanās.

—   Un kāds tad otrs? — mednieks ar pilnu muti ievai­cājās, izrādīdams gaužām mazu interesi par šo tematu.

—   Otrs ir tāds, ka neesmu pārliecināts, vai viņa nāks pie manis. Nebēdne ir skaista, un viņa to apzinās. Puikiņ, Džūdita ir smuidrāka un lokanāka par katru koku, kas aug šinīs pakalnos, un nevienai briežu mātei tu neredzēsi vieg­lāku gaitu. Visi slavētu Džūditu, ja viņai nebūtu trūkumu, kas tā duras acīs. Dažkārt esmu nolamājies un apņēmies vairs neiet uz ezeru.