Kaut arī vienā pašā Ņujorkas štatā iedzīvotāju ir stipri vairāk nekā jebkurā no četrām mazā­kajām Eiropas karalistēm un stipri vairāk nekā visā Švei­ces Konfederācijā, pagājuši tikai krietni divsimt gadi, kopš holandieši sāka apmesties šinī rajonā, to izraudami no mežonības stāvokļa. Kas daudzum daudzo pārmaiņu dēļ liekas sens, kļūst tuvs un pazīstams, ja to cieši, aplū­kojam laika perspektīvā vien.

Mēs raidījām šo skatienu pagātnē, lai mazinātu izbrīnu, ko sajutīs lasītājs, vērodams ainas, kuras esam nodomā­juši tēlot, un vēl daži paskaidrojumi varbūt palīdzēs viņam iejusties taisni tanī agrākajā sabiedrības stāvoklī, ko vēla­mies aprakstīt. Vēsture norāda, ka apmetnes Hudzonas austrumu krastā — Klaveraka, Kinderhuka un pat Po- kipsi — vēl pirms simt gadiem netika uzskatītas par dro­šām no indiāņu iebrukumiem. Minētās upes malā, muske- tes šāviena attālumā no Olbani ostas, joprojām stāv kāda jaunāka van Renseleru 1 atzara mājoklis ar šaujamlūkām, kas domātas aizsardzībai pret to pašu viltīgo ienaidnieku, lai gan šī mītne celta vēlāk. Līdzīgi mūsu zemes bērnības pieminekļi sastopami visā tanī rajonā, ko tagad atzīst par Amerikas civilizācijas centru, un tie skaidri jo skaidri lie­cina, ka dzīvojam drošībā no ienaidnieka uzbrukumiem un vardarbības tikai kopš laika, kurš mazliet ilgāks par vidējo cilvēka mūžu.