Harijs Nerimša bija sešas pēdas un četras collas garš, brī- num samērīgi noaudzis, un viņa spēks pilnīgi atbilda šā­dām milža stāvam. Arī seja nedarīja kaunu, jo ta bija skaista un labsirdīga. Nerimša izturējās brīvi; lai gan viņa uzvešanās skaidri liecināja par robežjoslas dzīves rupjumu, raženā auguma cēlā stāja zināmā mera izlīdzi­nāja šo nepatīkamo iespaidu.

Zvērkāvim, kā Nerimša saucasavu biedru, bija gluži citāda āriene un raksturs. Pēdas sešas garais stāvs izska­tījās patrausls un kalsens, taču muskuļi vedināja uz do­mām, ka viņam piemīt liela veiklība un varbūt arī liels spēks. Jaunekļa seja nebija nekāda skaistā, bet tās izteik­sme valdzināja un iedvesa uzticību. Patiesīgums, vaļsir­dība un stingra griba atspoguļojās viņa sejā un darīja to ievērības cienīgu. Dažkārt gan šī godīgā izteiksme šķita tik vientiesīga, ka modināja šaubas, vai šis cilvēks vispār spējīgs atšķirt patiesību no meliem, bet tās izgaisa cieņā pret viņa uzskatiem un sliecībām, kad viņš bija iepazīts tuvāk.

Abi robežnieki bija vēl jauni.