Kad to pirmo reizi iz­lasīju, es pamatoti cerēju, ka tādējādi man būs iespēja sadrau­dzēties ar Albertu, jo tūlīt pēc manas ierašanās Vipsneidā laiks kļuva auksts un pāri Daunsiem auroja ledains vējš, tā ka izplui- nītie pliederu krūmi čīkstēja, vaidēja un drebinādamies spiedās cits pie cita. Saskaņā ar Perčesa apgalvojumu šādā laikā Alber­tam un viņa sievām pienāktos draiskoties kā draudzīgiem ka­ķēniem.

Otrās darba dienas rītā mana uzticība Perčesam tika rupji satriekta. Es gāju gar lauvu būri, saliecies pret vēju un nozilējis aiz aukstuma, lai atgrieztos Miera ostas siltumā un patvērumā. Alberts bija paslēpies biezajā zālē un nātrēs būra ielokā gluži līdzās takai. Esmu pārliecināts, ka viņš bija redzējis mani

' Semjuels Perčess (Samuel Purchas, 1577-1626) - garīdznieks un rakstnieks, ievērojams ceļojuma aprakstu autors.

iepriekš paejam garām un nolēmis atceļā sagādāt man pārstei­gumu. Lauva nogaidīja, kamēr pienāku tuvāk, un tad ar asinis stindzinošu niknuma rēcienu lēca pret režģiem. Tad viņš at- tupās un nikni blenza uz mani, viņa dzeltenajās acīs vīdēja ne­gants uzjautrinājums par manu pēkšņo pārbīli. Alberts nolēma, ka tas ir labs joks, un vēlāk tajā pašā dienā to atkārtoja.