- Ir gan, kundze, - zēna tēvs aši apgalvoja, - tikai mazulis. Ļoti jauks dzīvnieks, rāms kā suns.
Hortenzijs nograbināja ragus pret vārtiņiem kā muskešu kārtu, tad pasniedzās un izsmalcināti noplūca vienu no mātes vērtīgajām krizantēmām. Domīgi gremodams ziedu, viņš mūs visus vērīgi nopētīja. Pirms māte paguva atgūties no Hortenzija ierašanās sagādātā šoka, es steigšus pateicos puisim un viņa tēvam, satvēru ap kaklu aplikto suņa siksnu, un vedu briedi uz garāžas pusi. Es neparko nebūtu mātei atzinies, ka arī biju iztēlojies Hortenziju par sīciņu, aizkustinošu briedēnu. Biju
' 1 pinte - 0.568 litri (šeit un turpmāk - tulkotājas piezīmes).
izšķiedis lielu naudu, iegādādamies barojamo pudelīti radījumam, kas nu izrādījās atgādinām Landsīra "Briedi līcī"1 vai kaut ko stipri līdzīgu.
Mātei sekojot, es kopā ar Hortenziju iegāju garāžā un, pirms vēl paguvu briedi piesiet, tas izrādīja dziļu riebumu pret ķerru un nesekmīgi centās to uzlidināt gaisā. Visbeidzot viņš apmierinājās, vienkārši apsviezdams ķerru uz mutes un uz- šķērzdams to. Es Hortenziju piesēju un steidzīgi novācu visu dārzkopības inventāru, kas, pēc manām domām, varētu izraisīt viņa dusmas.
- Es nudien ceru, mīļais, ka viņš nebūs pārlieku negants, - māte bažīgi ieminējās. - Tu taču zini, ko Larijs domā par negantiem radījumiem.