Es pārāk labi zināju, ko mans vecākais brālis domā par jeb­kuru dzīvnieku valsts pārstāvi - vienalga, vai tas bija negants vai nebija -, un spēju vienīgi priecāties, ka Hortenzija ieraša­nās brīdī viņam ar manu otru brāli un māsu gadījās būt ārpus mājas.

-     Ak, viņš būs pavisam rāms, kad iedzīvosies, - es teicu. - Viņš vienkārši ir straujas dabas.

Šajā brīdī Hortenzijs nolēma, ka viņam netīkas būt atstātam vienam pašam garāžā, tāpēc triecās durvīs. Garāža nodrebēja līdz pamatiem.

-     Varbūt viņš ir izsalcis, - māte ieminējās, atkāpdamās pa

taciņu.

>

-   Jā, laikam gan, - es piekritu. - Vai vari sagādāt viņam bur­kānus un kādu cepumu?

' Sers Edvīns Landslrs (Sir Edwin Landseer, 1802-1873), slavenākais Viktorijas laikmeta dzīvnieku gleznotājs Anglijā. "Briedis līcī" - viena no viņa gravīrām, kas tēlo milzīga brieža ciņu ar vilkiem.

Māte steidzās sarūpēt brieža nomierināšanai nepieciešamo ēdienu, kamēr es pats metos cīņā ar Hortenziju. Viņš priecājās mani redzēt, ko pierādīja sānisks ragu vēziens, kas ķēra mani vēderā. Tomēr es atklāju, ka viņu, tāpat kā jebkuru briedi, ār­kārtīgi sajūsmina pakasīšana ap ragu pamatni, un drīz es viņu novedu tādā kā pusnemaņas stāvoklī. Vēlāk, kad parādījās liela paka biskvītu un pāris mārciņas burkānu, briedis ņēmās rem­dēt ceļojuma radīto izsalkumu.