Kamēr briedis bija aizņemts ar ēšanu, es piezvanīju un pasūtīju salmus, sienu un auzas. Vēlāk, kad Hortenzijs beidza mieloties, es viņu izvedu pastaigāties tuvējos golfa laukumos, kur tas uzvedās gluži priekšzīmīgi. Kad atgriezāmies, briedis šķita pārlieku laimīgs atlaisties garāžas stūrī iekārtotajā salmu migā, kurai līdzās bija vakariņu tiesai novietots siens un sasmalcinātas auzas. Es rūpīgi aizliku durvīm priekšā piekaramo atslēgu un pametu Hortenziju vienu. Likdamies gultā, no sirds cerēju, ka briedis nomierināsies un ne tikai izveidosies par ievērojamu mājas mīluli, bet arī sniegs man tik ļoti nepieciešamo pieredzi lielo dzīvnieku turēšanā.
Nākamajā rītā apmēram piecos mani pamodināja dīvains troksnis, kas izklausījās pēc regulāriem sprādzieniem, it kā mūsu dārzā kāds bārstītu spēcīgus spridzekļus. Nopratis, ka nekas tāds nav iespējams, es brīnījos, kas gan tas varētu būt. Durvju klaudzoņa un slāpēti lāsti man darīja zināmu, ka pārējie ģimenes locekļi arī spriež par to pašu. Izliecies pa logu, es nopētīju dārziņu aiz mājas. Rītausmas blāvajā gaismā redzēju garāžu līgojamies kā kuģi bangainā jūrā - Hortenzijs pieprasīja brokastis, gluži vienkārši triecoties garāžas durvīs. Steigšus metos lejā pa kāpnēm un nomierināju briedi ar klēpi siena un porciju sasmalcinātu auzu un burkānu.