Maenijs vienīgais aizstāvēja jungas, teikdams, ka taisnīgi būtu visiem ar vienādām tiesībām piedalīties lozēšanā. Sallivens un kapteinis uzstāja, ka lozes jāvelk tikai jungām. Sākās lamāšanās, un pašā strīda karstumā Sallivens piedraudēja O'Braienam:
— Tas būs labi darīts, ja mēs novāksim tevi no ceļa. Tu to esi pelnījis. Mēs ar tevi izrēķināsimies.
Viņš lēca klāt O'Braienam, lai sagrābtu un uz vietas nogalinātu jungu, un arī daži matroži virzījās tuvāk un sniedzās pēc viņa. O'Braiens atsprāga atpakaļ un, vairīdamies no matrožiem, kliedza, ka ir ar mieru, lai lozēšanā piedalās tikai jungas.
Kapteinis sagatavoja četrus dažāda garuma kociņus un pasniedza tos Sallivenam.
— Tu varbūt domā, ka lozēšana nebūs godīga, — Sallivens ņirdzīgi teica O'Braienam. — Tad izraugies lozi pats.
O'Braiens piekrita. Viņam ar kabatdranu cieši aizsēja acis, un viņš notupās uz ceļiem, pagriezies ar muguru pret Sallivenu.
— Mirs tas, kuram tu izraudzīsies visīsāko kociņu, — sacīja kapteinis.
Sallivens pacēla vienu no kociņiem. Pārējos viņš bija paslēpis rokā, tā ka neviens nevarēja redzēt, vai izvilktais kociņš ir vai nav īss.
— Kuram būs šis kociņš? — jautāja Sallivens.