Tad Alīse uzzināja, ka tēvs pošas uz Ameriku. Lūk, necerēta izdevība izrauties no ieraduma žņaugiem. Tēvs gan centās atrunāt, brīdināja no zemūdeņu uzbrukumiem, no mīnām, vētrām, bet tieši tas taču vilināja. Vilināja arī tālais krasts, svešās pilsētas, ļaudis. Un pirmās dienas viņa uz kuģa jutās gandrīz laimīga. Vispirms tāpēc, ka te nebija Ernas. Tēvs, protams, taisījās ņemt apteksni līdzi, bet Alīse nepiekāpās. Te viņa pati cēlās, pati ģērbās, pati sukāja matus. Te nebija ne veikalu, ne saviesīgu vakaru, ne tūkstoš citu nieku, no kuriem sastāvēja viņas dzīve Rīgā. Uz kuģa Alīse jutās brīva. Tikpat brīva kā mūžam nemierīgie viļņi, kas nāca nez no kurienes un vēlās nez uz kurieni. Tā bija īsta dzīve.
Nē, īsta dzīve tā tomēr nez vai būs. īsta dzīve tā varbūt bija kapteinim Vilsonam, kad tas stāvēja komand- tiltā un nosprauda kuģa kursu. Matrozim, kas ar šļūteni skaloja klāju. Motoristam, kas izbāza galvu no mašīn- telpas lūkas, lai īsu brīdi ieelpotu dzestru gaisu. Kuram katram uz kuģa, tikai ne viņai.
īstā dzīve varbūt sāksies tad, kad viņa apprecēs Pār- upu. Alīse vēl lāgā nezināja, vai viņa to precēs vai neprecēs, tāpat kā nezināja, vai tas viņai patīk. Pārups bija izskatīgs — toreiz Preses ballē Alīse to bija ievērojusi, vēl pirms viņus iepazīstināja. Viņš labi ģērbās, labi uzvedās, teicami dejoja. Viņš prata sacīt jaukus komplimentus. Reizēm tie izklausījās pārāk skaisti, un tad Alīsei uzmācās tāda pati sajūta, kā iebaudot pārliecīgi saldu un lipīgu liķieri. Pats Pārups nekad nedzēra liķierus — tikai konjaku un šampanieti, toties pamatīgi. Viņš varēja to atļauties, viņam piederēja trīs ienesīgas mājas Marijas ielā. Šie nami bija tā apbūruši tēvu, ka viņš lāgā pat neapvaicājās, vai Alīse ir ar mieru. Galu galā — ar ko Pārups sliktāks par viņas pārējiem pielūdzējiem? Tas, ka viņš dzērājs, varbūt tieši labi. Sēdēs restorānos vai kavēs laiku viesiem — tādiem pašiem žūpām kā viņš. Un pašai būs pilnīga brīvība … Brīvība, bet kam? Tām pašām pastaigām, iepirkumiem veikalos, apciemojumiem pie draudzenes, pirmizrādēm un ballēm? Nē, arī tā tomēr nebūs īsta dzīve!