Pārskatot Grēva laukumu, bija jāatzīst, ka maitre Friāram bijusi taisnība, kad viņš skatītāju skaitu, kuri piedalījās bēdīgajā skatē, noteica ap simts tūkstošiem lielu. Tur bija sapulcējusies visa Parīze. Parīzieši piedalījās visos svētkos, un Salseda nāve bija lieliskas svinības.

Skatītāji, kuriem izdevās nokļūt laukumā, vispirms ieraudzīja pilsētas tiesas strēlniekus un vairākus jātnieku un šveiciešu pulkus. Viņi ielenca nelielo, četras pēdas augsto ešafotu un gaidīja ļaundari,* lai viņu pēc soda izpildīšanas pavadītu tālajā ceļā.

Kāda tuvēja nama nojumē mīņājās četri spēcīgi zirgi ar dižiem kakliem, baltām krēpēm un spalvainām kājām. Viņi kašņāja bruģi un kozdamies zviedza, baidīdami sievietes, kuras šo laukumu bija izvēlējušās savas ziņkāres apmierināšanai vai kuras tur pamazām bija aizbīdītas.

Bez zviedzošajiem zirgiem un tukšā ešafota pūļa skatienus vēl saistīja ar sarkanu samtu un zeltu izgreznotais pilsētas valdes nama galvenais logs, kur pār balkona margām nokarājās ar karalisko ģērboni rotāts samta tepiķis. Tā bija karaļa loža.