Viņš sadzird klusas valodas

Pie kapa vietas nozaimotās.

1.  balss

Man jāiet, mīļais …

2. balss

Nē! …

1. balss

Laiks doties.

2. balss

Drīz svīdīs rīts, jel nesteidzies!

1. balss

Jau vēls.

2. balss

Cik kautra tava mīla!

Vēl mirkli!

1.balss

Dzīvība man ķīlā!

2. balss

Vēl mirkli!

1. balss

Ja nu modīsies

Mans virs?…

A ļ e k o

Jau esmu pamodies.

Kurp jūs? Kurp steidzaties jūs abi?

Pie kapa šeit jums ari labi.

Zemf ira

Mans mīļais, bēdz, jel steidzies!

A ļ e k o

Stāt!

Kurp jaunais skaistulis grib snāt?

Nu guli te!

(Iedur viņam dunci krūtis.)

Z e m f i r a

Aļeko!

Čigāns

Mirstu…

Zemfira

Aļeko, kam tu nāvē to!

Tu notriepts asinīm, vai jaudi!

Ko izdarīji tu?

Aļeko

Neko.

Nu tagad viņa mīlu baudi.

Zemfira

Tu nespēj manī bailes dvest,

Nē, draudu nebīstos nekādu!

Par slepkavību tevi lādu …

Aļeko

Tad mirsti!

(Nodur viņu.)

Zemfira

Mīlot mirstu es.

Jau rīta blāzmā austrums zaigo.

Aļeko blakus pakalnam,

Vēl rokā turot dunci baigo,

Uz kapa akmens sēž — un tam

Guļ priekšā divi nāves skavās;