Pār telti nakts ūn tumsa slīd.

Tēvs saulē zviln, silst asins gausā,

Pret pavasari dienas iet;

Pie šūpļa meita kaisli dzied.

Aļeko nobālēdams klausās.

Zemfira

Vecais vīrs, bargais vīrs,

Mani kauj, gunī liec:

Baiļu nav, nieks tik vien

Duncis ass, liesmu bieds.

Tevi ienīstu es,

Tevi nicinu es;

Citu mīlu jau sen,

Mīla nāvi kaut nes.

Aļeko

Jel rimsti. Riebj man klaigas skaļas,

Man netīk dziesmas vaļīgās.

Zemfira

Tev netīk? tā nav mana daļa:

Par prieku sev es dziedu tās.

Mani kauj, guni liec;

Neteiks sirds it neko;

Vecais vīrs, bargais vīrs,

Kas ir viņš — neteiks to.

Svaigs kā ziedonis viņš,

Kvēls kā vasaras laiks;

Cik viņš drosmīgs un jauns!

Mani mīlot, cik maigs!

Kā es mīļoju to,

Tikai pusnakts vien redz!

Un mēs smejamies tad —

Ka tu sirmgalvis vecs!

Aļeko

Zemfira, rimsti! man jau gana . ..

Zemfira

Vai saprati tu dziesmu šo?

Aļeko

Zemfira! …

Zemfira

Tev šī dziesma mana,

Ja gribi, dusmojies par to.

(Aiziet un dzied: Vecais vīts utt.)

Vecais čigāns

Jā, jā, šī dziesma vēl man miņā:

Tā mūsu laikos uzradās-,

Sen tautu pajautrina viņa

Ij malās tuvās, tālajās.

Man Mariula, vietu vietām