—   Un tā nu, mister Kvotermein, jo tālāk, jo vairak es uztrau­cos, vai mans brālis maz ir dzīvs, un, ja viņš ir dzīvs, tad kā man panākt, lai viņš atgrieztos mājup. Es uzsāku viņa meklēšanu un rezultātā saņēmu arī jūsu vēstuli. Iegūtās vēstis mani nomierināja, jo tās liecināja, ka vēl nesen Džordžs bija dzīvs, taču tālāku ziņu līdz pat šim laikam nav. Un tā, īsi sakot, nolēmu atbraukt šurp un meklēt viņu pats, bet kapteinis Guds bija tik laipns un piekrita būt man par ceļabiedru.

—   Redziet, — teica kapteinis, — man tik un ta nav ko darīt. Lordi, kas sēž admiralitātē, padzina mani no flotes, lai es, dzīvojot no pusalgas, mirstu kaut badā. Bet tagad, ser, varbūt pastāstiet mums visu, ko zināt vai ko esat dzirdējuši par džentlmeni vārdā Nevils.

II nodala

LEĢENDA PAR ĶĒNIŅA ZĀLAMANA RAKTUVĒM

—   Ko īsti jūs esat dzirdējuši par mana brāļa ceļojumu pa Ba­mangvato? — iejautājās sers Henrijs, kad es, bāzdams pīpē ta­baku, vilcinājos ar atbildi kapteinim Gudam.

—   Esmu dzirdējis, — es atbildēju, — un līdz šai baltai dienai

nevienai dzīvai dvēselei par to neesmu bildis ne vārda. Esmu dzir­dējis, ka viņš taisījās doties uz ķēniņa Zālamana raktuvēm.

—  Uz ķēniņa Zālamana raktuvēm!; — mani klausītāji vienā balsī izsaucās. — Kur tad tās atrodas?