Trešais iemesls: tāpēc ka gribu, lai mans dēls Harijs, kas pašlaik strādā Londonas slimnīcā, kur apgūst dziednieka māku, lasīdams šo stāstu, mazliet izklaidētos un kaut vai uz kādu nedēļu tiktu pasargāts no iespējamām aušībām. Darbam slimnīcā dažkārt jābūt garlaicīgam un diezgan neinteresantam, jo pat mirušu ķermeņu uzšķēršana reizēm var būt līdz kaklam. Un, tā kā šis stāsts, lai kāds arī tas iznāktu, garlaicīgs būt gan neliekas, tad uz kadu dienu vai divām, kamēr mans dēls to lasīs, stāsts var ienest mazliet dzīvības viņa darīšanās.
Beidzot, ceturtais iemesls: tāpēc ka taisos pastāstīt visneparastāko stāstu, kādu vien zinu. Tas var likties dīvaini, it īpaši ievērojot to, ka tanī nav nevienas sievietes, ja neskaita Fulatu. Pag, tomēr! Ir vēl Gegūla, ja vien viņa bija sieviete un nevis satans.
Bet Gegūlai bija vismaz simt gadu, tātad viņa nebija precību gados, un tāpēc es viņu neskaitu. Katrā ziņā droši varu teikt, ka visā stāstā nav neviena sievišķa. Taču vai nebūtu labāk, ja es jūgtos savos ratos. Augsne te ir smaga, un es jūtos kā līdz pašai asij iestidzis muklājā. Spēcīgs pajūgs galu galā tiks cauri, ja vien vērši nebūs pārāk vārgi. Ar nožēlojamiem vēršiem nekā neizdarīsi. Tagad sākšu.