- Nav programmatūras kļūmes! - Volkonskis skaļi atcirta. - Aparatūras kļūme!
- Ej dillēs, - Dolbijs noburkšķēja.
- Gregorij, "Izabella", iespējams, plēš nost membrānu, - Mersera norādīja. - Es nudien domāju, ka tūlīt pat jāsamazina jauda.
Melnais punktiņš auga, izpletās un sāka nomākt attēlu uz ekrāna. Gar tā malām mežonīgi mirguļoja spilgtas krāsas.
- Kaut kādi ārprātīgi skaitļi! - Čena iesaucās. - Tieši pie nulles koordinātas sākusies spēcīga telpas un laika deformācija. Kaut kas līdzīgs singularitātei. Man liekas, mēs radām melno caurumu.
- Tas nav iespējams, - iejaucās Alans Edelšteins, projekta matemātiķis, paceldams galvu telpas stūrī, kur visu šo laiku stāvēja, noliecies pār darbstaciju. - Nav nekādu Houkinga radiācijas pazīmju.
- Es zvēru pie Dieva! - Čena skaļi, iecirtīgi atmeta. - Mēs izraujam caurumu telpā un laikā!
Ekrānā, kurā bija redzams programmas kods reālā laikā, simboli un cipari šaudījās kā ātrvilciens. Uz lielā ekrāna mirguļojošais zieds bija pazudis, tā vietā melnēja tukšums. Pēkšņi šajā tukšumā kaut kas sakustējās - rēgaini kā sikspārnis. Dolbijs izbrīnīts blenza tajā.
- Nolādēts, Gregorij, samazini jaudu! - Mersera sauca.
- "Izabella" neļauj ievadīt datus! - Volkonskis auroja. - Es zaudēju pamata programmu!
- Turieties vēl kādu brīdi, lai varam noskaidrot, kas īsti notiek, - Hazēliuss lūdza.