- Deviņdesmit deviņi, komats, septiņi, - Dolbijs skaļi uzsauca. Paša radītajai iekārtai viņš uzticējās pilnībā. Viņš varētu tās jaudu palielināt līdz simts procentiem un vēl vairāk, ja nepieciešams. No domas, ka šajā pašā brīdī "Izabellas" elektrības patēriņš ir ceturtā daļa no Hūvera dambja elektrostacijas saražotā daudzuma viņam pārskrēja līksmas tirpas. Tāpēc iekārtu darbināja nakts vidū, kad elektrību apkaimē patērēja vismazāk.
- Deviņdesmit deviņi, komats, astoņi.
- Šeit ir kāda vērienīga nezināma mijiedarbība, - neatlaidās Mersera.
- Kas par lietu, maita! - Volkonskis uzbrēca datoram.
- Es jums saku, mēs bakstām pirkstu Kalucas-Kleina telpā, - apgalvoja Čena. - Neiedomājami!
Uz lielā, plakanā ekrāna vienlaikus ar ziedu parādījās arī snie- dziņam līdzīga ņirba.
- "Izabella" uzvedas dīvaini, - sprieda Volkonskis.
- Kā tā? - Hazēliuss taujāja no sava posteņa komandtiltiņa vidu.
- Kaut kas neiet, kā nākas.
Dolbijs pārgrieza acis. Volkonskis bija tīrā sodība. - Manā paneli visas sistēmas darbojas.
Volkonskis drudžaini klabināja taustiņus, tad izlamājās krieviski un uzplāja ar plaukstu pa monitora augšu.
- Gregorij, vai tiešām nevajadzētu samazināt jaudu? - Mersera neatkāpās no savas prasības.
- Vēl vienu minūti, - Hazēliuss neatlaidās.