— Labi, labi, ļoti labi! — Kriss pašapzinīgi izsaucās, arvien vēl uzvaroši smaidīdams, it kā viņš būtu tas, kurš radījis Jaunzēlandi.
— Ja man kāds pirms diviem mēnešiem būtu teicis, ka mēs satiksimies te, Vangeipa ezera krastos, pašā Jaunzēlandes sirdī, turklāt vēl norunātā laikā ,..
— Jūs neatbraucāt norunātajā laikā, — Braiens cieti noteica, — jūs pusstundu nokavējāt.
— Nebūt ne, — Kriss aizkaitināts sacīja, — mēs atbraucām pirms pusstundas, bet, tā kā jūs vēl nebijāt ieradušies, nolēmām mazliet pabraukāt pa ceļu, lai ar plat- leņķa objektīvu uzņemtu dažus ezera skatus,
— Ak tā, — Braiens nomierinoši sacīja, — es ierosinu iedzert tasi tējas un tad visiem kopā doties uz ezeru.
Pie tējas tases un vesela grauzdētu maizīšu kalna, kas atradās mūsu priekšā uz galda, Kriss un es apspriedām, kas un kādā veidā tiks filmēts pie ezera. Mūsu iecerētās programmas galvenā tēma, protams, būs dabas aizsardzība. Mēs gribam parādīt, kas šajā ziņā tiek veikts trijās mūsu apmeklētajās zemēs, uzsverot, ka nepieciešams aizsargāt ne vien pašus dzīvniekus, bet arī viņu apdzīvoto vidi.
Tā