— Hm, — viņš beidzot nomurmināja. — Es gan gribētu vispirms ielūkoties scenārijā; ievestajiem dzīvniekiem, kas ir kļuvuši par zemes sodību, kā tu pareizi teici, tajā būs ievērojama loma, tāpēc es uzskatu, ka mums jāuzņem ar gulbjiem tik daudz skatu, cik vien iespējams,
— Melnie gulbji redzami Bristoles zooloģiskajā dārzā,— Džims ierunājās ar pilnu muti, — mēs viņus tur varējām uzfilmēt.,, nebija nekādas vajadzības dzīties uz Jaunzēlandi .,. lieki tērēt nāudu .,, būtu aizbraukuši līdz Bris- tolei — un lieta darīta.
— Neklausies viņā, — Kriss cienīgi sacīja. — Operatori, ar retiem izņēmumiem, mēdz būt rupji un neaptēsti ļaudis.
— Ak tā gan?! — izsaucās Džims. — Es vismaz zinu, ka esmu neaptēsts —- un labi vien ir. Cilvēkam pašam sevi jāpazīst. Bet paskaties uz Krišu — tas savā dzīvē pielaiž milzum daudz kļūdu, taču nekad negrib atzīt, ka ir kaut kur kļūdījies. Es allaž saku: grēko, kamēr vari. Kas zina, rīt var ierasties kāds, kas gribēs tevi pārveidot, — kur tad tu glābsies?
— Es labprāt gribētu redzēt to cilvēku, kurš spētu tevi pārveidot, — Kriss nicīgi sacīja.
Tad mēs braucām pa grambainu ceļu lejā uz ezermalu, kur mūs gaidīja uzraugs ar laivu, ko darbina spēcīgs, uzkarināmais motors. Izsaiņojuši kinokameras un skaņu ierakstu aparātus, sakāpām laivā; Henrijs iedarbināja motoru, un_ laiva šāvās projām pa plašo, gludo ezera virsmu pretī vislielākajam gulbju baram.