Desmitiem jaunu, izslāpušu jaunzēlandiešu bija ciešās rindās apsēduši bāra leti; cits citu pārkliegdami, aizrīdamies viņi tempa alu. Lai paātrinātu glāžu atkārtotu piepildīšanu, alus tika liets caur garu šļūteni, kurai galā bija krāns. Tikko uz letes bija nomesti tukšie alus kausi, vīrs, kas tuc rosījās, steidzās tajos, no jauna iešļākt kāroto dzērienu. Ne katrreiz tas bija vienkārši izdarāms, un es ievēroju, ka uz letes izlija vairāk alus nekā glāzēs. Es tiku iepazīstināts ar pusduci ļaužu, kuru vārdus neiegaumēju, un katrs no viņiem man pienesa glāzi' alus. Vienubrīd manā priekšā bija noliktas astoņas alus glāzes, trīs es turēju rokās, tā ka ne ar vienu cilvēku es vairs nevarēju sasveicināties. Ik pa brīdim kā pēc signāla kāds no apmeklētājiem iesaucās: «Dzer ātrāk, dzer ātrāk, tūlīt slēgs ciet!» No izdzertā alus un trokšņa man sāka sāpēt galva. Es iztukšoju astoņas alus glāzes, kas stāvēja manā priekšā, un tūlīt kā uz ļauna burvja mājienu tukšo glāžu vietā parādījās astoņas pilnas. Jaunzēlandē viesmīlība tiek turēta lielā godā, taču- dažkārt tā ir pārāk nogurdinoša. Piepeši spalgi, griezīgi sāka šķindēt milzum liels misiņa zvans, tā skaņas plēsa ausis pušu līdzīgi ugunsdzēsības mašīnai, kas aiz nelaimīgas mīlestības izkūkojusi prātu. Mana pirmā doma bija, ka krogs aizdedzies, un es jau mēģināju iztēloties, kā liesmas tiks apdzēstas ar alus šļūteni. Terijs bēdīgi lūkojās manī.