- Bet vai tad viņiem tur nav parlamenta… tādas kā likumdošanas sapulces, kurā visi ir pārstāvēti? - Pīters vaicāja.
- Jā, protams, viņiem ir parlaments - bet parlaments dara to, ko saka karaliņš.
- Izklausās loti nedemokrātiski.
>
Kapteiņa zobi nomirdzēja kā zeltains prožektors.
- Jā, mums Zenkali ir tikai viena demokrātija, un tā pieder karaliņam.
- Vai jūs kaut ko zināt par to lidlauku? - Pīters piesardzīgi apvaicājās
- Jā. Viena liela blēdība, - kapteinis Papass atteica, ļaujot balsī tikko dzirdami ieskanēties grieķiskai skaudībai, - tā melnā neģēļa Lūjas lielā blēdība. Lūja tur attīstības ministrs. Lielākais blēdis visā Zenkali. Nevienam Lūja nepatīk. Visi viņu ienīst. Pat paša māte viņu ienīst, jo arī viņu šis apkrāpis.
- Bet kāpēc viņš ir attīstības ministrs, ja jau tik blēdīgs?
- Nezinu, karaliņš vinu iecēla.
- Un kas tā par blēdību? - Pīters turpināja izprašņāt.
- Lai uzbūvētu lidlauku, vajag vairāk elektrības. Šobrīd Zenkali ir tikai viens mazs ģenerators, pilsētai ar to gana. Tak šis vienā gabalā bojājas, e? Lūk, un, lai dabūtu vairāk elektrības, šie tai- sās būvēt dambi pie Matakamas… tas ir vulkāns. Grasās būvēt ^ dambi ielejā, skaidrs? Un kā jums liekas, kam pieder ieleja? Lūjam.