- Bet, ja jau jums ir pierādījumi, kāpēc kāds to nepasaka karaliņam? - Pīters nesaprata. - Tas cilvēks galu galā ir attīstības ministrs, bet, ja sacītais ir tiesa, tad vienīgais, ko viņš attīsta, ir personīgais bankas konts!
- Ha! - kapteinis teica, domīgi bakstīdams zobus, - nav jēgas stāstīt karaliņam. Iespējams, viņš dabū naudu no Lūjas.
- Vai Zenkali no lidlauka būs kāds labums? - Pīters apvaicājās.
- Man no lidlauka būs labums, - kapteinis atbildēja. - Es piegādāšu cementu, ķieģeļus un visu ko citu celtniecībai, visādus konservus ēšanai un visādus mūzikas automātus jūrniekiem. Nopirku pavisam lēti piecdesmit mūzikas automātus Džakartā. Es tos pārdevu "Mātes Kerijas cālēniem".
- "Mātes Kerijas cālēniem"? - Pīters pārvaicāja. - Dieva dēļ, kas tie tādi?
- Tas ir bārs. Kā jūs to saucat Anglijā… krogs, vai tā? Atrodas Zenkali dokos. Visi jūrnieki iet uz turieni pēc dzeramā un smukiem skuķiem, saprotat?
Pīters apgalvoja, ka saprotot.
- Un, kad Zenkali būs lidlauks un saradīsies britu flote un gaisa spēki, jūrnieki un lidotāji bariem ies uz "Mātes Kerijas cālēniem" un klausīsies manus mūzikas automātus, dzers papilnam alu, ko es vedu no Džakartas, mīlēs papilnam meiču, un vēl es vedīšu penicilīnu ārstam. Lidlauks manam biznesam nāks par labu, saprotat?
Pīters atzinās, ka neesot varējis pat iedomāties, cik sarežģīts projekts ir tāds lidlauks.