- Brendijs nāk par labu vēderam, - kapteinis apgalvoja, pasniegdams Pīteram glāzi ar brendiju piecu pirkstu augstumā, atšķaidītu ar tējkarotes tiesu zeltera. - Brendijs par labu vēderam, viskijs - plaušām, ouzo - smadzenēm un šampanietis - savaldzināšanas spējām.
- Kam nāk par labu šampanietis? - Pīters apjucis pārvaicāja.
- Savaldzināšanai, - kapteinis paskaidroja, saraucis pieri, - nu, ziniet… daiļu jaunu meiču savaldzināšanai… kad dzerat šampanieti no viņu biksītēm, kā grāmatās aprakstīts.
- jūs droši vien domājāt - no kurpītēm?
- Nu jā, arī no kurpītēm, - kapteinis piekrita, ieliedams savā glāzē prāvu devu ouzo un pievienodams tikai tik daudz ūdens, lai dzēriens ielāsmotos. — Iedzersim par jums un jūsu jauno darbu!
Viņi dzēra klusēdami, un Pīters prātoja, vai iespējams iedzīvoties aknu cirozē četrdesmit astoņu stundu laikā.
- Es domāju, ka jums patiks Zenkali, - kapteinis atsāka, iekārtodamies krakšķošajā krēslā. - Laba vieta dzīvošanai… labs klimats… labi cilvēki, jums patīk zvejot, e? Zenkali papilnam zivju… haizivis, barakudas, pat zobenzivis. Patīk medīt, e? Papilnam briežu, savvaļas kazu un mežacūku, jā, varat zvejot un medīt, kamēr krīt no kājām laukā.
- Kā ar vulkāniem? - Pīters apvaicājās. - Vai tajos vērts kāpt?