Tādējādi no 1759. gada decembra līdz 1761. gada de­cembrim kuģos aizceļoja vismaz 21 600 bruņurupuču. Ņemot vērā tik neapdomīgu izlaupīšanu, nav brīnums, ka franču okupācijas laikā šie interesantie rāpuļi izrādījās pilnībā iznīci­nāti.

Tikko parādījās arābi un eiropieši, arī lielākā daļa citu inte­resanto vietējo sugu (pārsvarā tie bija nekaitīgi un neaizsargāti radījumi, kas mita uz zemes) neizbēgami bija nolemtas iznī­cībai, jo iekarotāji tās apšāva pārtikai vai izklaidei, iekarotāju ievestie dzīvnieki (suņi, cūkas un citi) tos iztramdīja un iznīci­nāja, kā arī izmainījās to ierastā vide - meži tika nolīsti, lai atbrīvotu vietu cukura plantācijām. Šis plāns gan, par laimi, nerealizējās, un plantācijās šobrīd audzē amelas kokus - salas galveno bioloģisko iztikas avotu (sk. nodaļu "Ekonomika") un vienīgo vietējo koku sugu, ko izdevās izglābt, kad eiropieši salā saveda jaunu augu un koku gūzmas, kas visas izrādījās vietējai florai kaitīgas.

Tā kopā ar milzu bruņurupučiem nebūtībā aizgāja lielais, iespaidīgais, uz zemes dzīvojošais krēslas papagailis (lielāks par prāvāko zināmo makao), piecu sugu bridējputni, mazs nelido­jošs jūras krauklis (Galapagu salu sugu radinieks), desmit sugas koši krāsainu medusputniņu, kas atgādina Jaunzēlandē mītošus dziedātājputnus.



30 из 312