Tikko parādījās arābi un eiropieši, arī lielākā daļa citu interesanto vietējo sugu (pārsvarā tie bija nekaitīgi un neaizsargāti radījumi, kas mita uz zemes) neizbēgami bija nolemtas iznīcībai, jo iekarotāji tās apšāva pārtikai vai izklaidei, iekarotāju ievestie dzīvnieki (suņi, cūkas un citi) tos iztramdīja un iznīcināja, kā arī izmainījās to ierastā vide - meži tika nolīsti, lai atbrīvotu vietu cukura plantācijām. Šis plāns gan, par laimi, nerealizējās, un plantācijās šobrīd audzē amelas kokus - salas galveno bioloģisko iztikas avotu (sk. nodaļu "Ekonomika") un vienīgo vietējo koku sugu, ko izdevās izglābt, kad eiropieši salā saveda jaunu augu un koku gūzmas, kas visas izrādījās vietējai florai kaitīgas.
Tā kopā ar milzu bruņurupučiem nebūtībā aizgāja lielais, iespaidīgais, uz zemes dzīvojošais krēslas papagailis (lielāks par prāvāko zināmo makao), piecu sugu bridējputni, mazs nelidojošs jūras krauklis (Galapagu salu sugu radinieks), desmit sugas koši krāsainu medusputniņu, kas atgādina Jaunzēlandē mītošus dziedātājputnus.