Vienīgi, izrādot kolekciju draugiem un paziņām, mēs atskāršam, ka no vidusmēra cilvēka viedokļa mūsu dzīvesveids šķiet ļoti dīvains; un tomēr, kaut arī mūs uzskata par augstākajā mērā ekscentriskiem, redzētais atstāj uz viņiem iespaidu. Tobrīd viņi redz mūsu mirdzošās rāpuļu ierindas, čūskas, kas kustas neapstrīdami graciozāk par Bali dejotājām, bruņurupučus, kas lumpačo apkārt kā milzīgi, atdzīvojušies valrieksti. Mēs izrādām viņiem brīnišķīgo, šokolādes brūno gorillu grupu, kas ņurd kā lāči un kuru vadonis Džambo izskatās pēc kažokā tērpta sumo cīkstoņa, tomēr ir daudz pievilcīgāks, turklāt maigs kā kaķēns. Tālāk seko mūsu pinkainie budisti - orangutani ar austrumnieciski slīpām acīm un kažokiem, kas izskatās kā bezgaldaudzas nesukātas blondas, oranžas un sarkanas zirgastes. Viņi apbrīno mūsu putnu košo gobelēnu - dzērves, tik slaidas un elegantas kā šķēpi, fazānus daudzkrāsainā liesmojoša zīda spalvojumā, flamingus, kas lēni pārvietojas pa zālienu kā vēja norautas rožu ziedlapiņas. Viņi iemīlas mūsu tamarīnos un kalitriksos - vismazākajos pērti- ķīšos ar brūniem, oranžiem vai melniem kažokiem vai tīrā zeltā vizuļojušu ādu, sīkos, trauslos dzīvnieciņos, kas kustas no zara uz zaru aši kā dzīvsudrabs, ir smalki kā putni un ari čivina un svilpo kā putni.