Raibie lemūri, kas izskatās kā karnevālam saposušies, mežā gar ezermalu auro korī tā, ka zeme dreb zem kājām. Vēl ir babirusa ar milzīgiem, līkiem ilkņiem, pilnīgi no­teikti visskaistākais no neglītajiem dzīvniekiem pasaulē, kura gandrīz kailo ķermeni klāj daudzas ieloces, krokas, šķirbas un plaisas, darot to līdzīgu Mēness virsmas reljefam. Gepardi, taisni izslējušies, tup garajā zālē kā gleznās ierāmēti, ar melnām asaru pēdām sejā. Stāsta, ka pēc radīšanas gepardi kļuvuši augstprātīgi un slikti izturējušies pret citiem dzīvniekiem. Dievs viņus sarājis, un tie raudājuši melnas asaras, kas, atgādi­not par Dieva dusmām, uz mūžu notraipījušas gepardu sejas.

Mūsu draugi visus viņus redz - dzīvniekus, kurus pazīst, dzīvniekus, par kuru eksistenci viņiem nav bijis ne jausmas, un viņi jautā, kā un kāpēc mēs to visu esam uzsākuši. Mēs atbil­dam, ka mūsu kolekcijā ir vairāk par tūkstoti dzīvnieku, ka de­viņdesmit procentiem no redzētajiem radījumiem draud iz­miršana un ka tie ieradušies no visām pasaules malām. Drau­dus šiem dzīvniekiem lielākoties izraisa cilvēku darbība, un dzīvnieku nožēlojamais stāvoklis parāda, ko mēs nodarām planētai. Mūsu sūtība ir dot patvērumu šiem radījumiem, un tas ir iemesls, kāpēc es vēlējos pats savu zoodārzu.

Pat šo nemierpilno sākumu gadu laikā es nolēmu, ka mums jācenšas īstenot plānu, lai pārvērstu zoodārzu par to, kādēļ tas tika radīts: par zinātnisku, labdarīgu trestu.