Tomēr pirms tresta dibināšanas un zoodārza nonākšanas tā paspārnē bija jātiek galā ar zoodārza parādu. Kaut ari kases ieņēmumi no apmek­lētājiem nemitīgi pieauga, nelaimīgie divdesmit pieci tūkstoši mārciņu patstāvīgi rēgojās pamalē kā melns mākonis. Bija pilnīgi skaidrs, ka neviens neuzticēsies trestam ar tik milzīgu parādu. Nebija citas izejas, kā vien parādu samaksāt, turklāt ātri: manas grāmatas pirka labi, tāpēc es personīgi uzņēmos parāda atmaksu, lai Džērsijas Brīvās dabas aizsardzības trests varētu tikt radīts bez parāda sloga.

Lielajā dienā 1963. gadā mēs sapulcējāmies Sentheljēras ka­raliskās tiesas iespaidīgās ēkas tumšajās dzīlēs, lai noklausītos lēmumu par mūsu firmas juridisko reģistrēšanu. Advokāti kā melni kraukli vidēja tumsā, viņu baltās parūkas atgādināja sēņu cepurītes meža paēnā; viņi pusbalsī tērzēja advokātu dīvainajā valodā, kas izklausījās nesaprotama kā Čosera [3] angļu valoda un rakstītā formā izskatījās tikpat noslēpumaina kā Nāves jūras tīstokļi, reizumis ari tikpat arhaiska. Visbeidzot mēs, acis mirkšķinādami, iznirām atpakaļ pavasara saulē un devāmies uz tuvāko viesu namu, lai nosvinētu faktu, ka Džērsijas Brīvās da­bas aizsardzības trests no sapņa kļuvis par īstenību.