Man bija gandrīz pilnīgi jauna koncepcija par zoodārza veidošanas mērķi. Par tā pastāvēšanas pirmo un galveno uzdevumu jākļūst dabas aizsardzības atbalstam - jāizveido dzīvotspējīgas apdraudēto sugu pavairošanas kolonijas, ja īpatņu skaits bīstami sarucis un dzīvniekiem nav iespējams pašiem tikt galā ar savvaļas skarbajiem apstākļiem. Šo mērķi nekādā ziņā nedrīkst uzskatīt (daži dabas aizsargātāji to jau darījuši) vienkārši par dzīvnieku ieslodzīšanu būros. Dzīvnieku kolonijas nebrīvē jāveido vienīgi to glābiņam no izmiršanas, turklāt jādara viss iespējamais, saglabājot apdraudēto sugu dabisko vidi un dzīvnieku populāciju tajā, lai varētu atlaist nebrīvē dzimušos dzīvniekus savvaļā, kad to izplatības vieta būs kļuvusi droša. Tāda, pēc manām domām, bija zoodārza galvenā pastāvēšanas jēga.
Otrkārt, zoodārzam jāpalīdz veidot sugu pavairošanas kolonijas to mītnes zemēs un jāmāca šo valstu iedzīvotājiem pavairot dzīvniekus nebrīves apstākļos un no jauna atgriezt savvaļā.
Treškārt, zoodārzam jāveicina cilvēku vēlēšanās iepazīt dzīvniekus gan savvaļā, gan nebrīvē un ar iegūtajām zināšanām jāmeklē sekmīgāki un ātrāki paņēmieni, kā palīdzēt dzīvniekiem neizzust no pasaules.