Pēdējais, taču ne mazāk svarīgais zoodārza uzdevums - veicināt dabas aizsardzības izglītību gan zoodārza atrašanās zemē, gan tajās valstīs, no kurām nāk apdraudētās sugas, gan arī visur citur, kur šāda izglītība īpaši nepieciešama.
Es ar šausmām atklāju, cik daudz zoodārzu nav labi. Nav
labi tādēļ, ka tiem trūkst īstu mērķu un tie eksistē tikai kā izklaides vietas. Vienīgais mērķis bija centieni uz dzīvnieku - zvaigžņu rēķina palielināt kases ienākumus. Dzīvniekus slikti baroja un lielākoties turēja sliktos apstākļos; ja arī tiem dzima mazuli, tas notika reti un vairāk nejaušības nekā plānveida pavairošanas rezultātā. Par plašo sugu klāstu tika veikti pavisam niecīgi zinātniski pētījumi, kaut gan par tām praktiski nekas nebija zināms, un mēģinājumi izglītot apmeklētājus šajos zoodārzos bija, maigi izsakoties, nožēlojami.
Kādā citā no savām grāmatām ("Noenkurotais šķirsts") es rakstīju, ka savulaik Florensa Naitingeila, iepazinusi šausmīgos apstākļus slimnīcās, neierosināja tās visas slēgt. Zinādama, cik nozīmīga ir slimnīcu loma, viņa ierosināja tās uzlabot. Es nekādā ziņā nemēģinu sevi salīdzināt ar šo bīstamo sievieti, taču tāda pati situācija pastāvēja (un joprojām pastāv) ar zoodārziem. Uzskatīju, ka zoodārzi kā iestādes paši vainojami pie savas sliktās reputācijas.