Ikitosa.
Tā bija Žoama Garrala ferma, uz kurieni devas abi jaunekļi pēc tikšanās ar mežu uzraugu.
Šī ferma, lauku saimniecība vai, lietojot vietējo nosaukumu, fazenda, celta pirms daudziem gadiem vienā no Amazones līčiem pie piecsimt pēdu platās Naneijas grīvas, bija pilnā plaukumā. Fazendas lauki stiepās veselu jūdzi uz ziemeļiem gar Naneijas labo krastu un tikpat tālu uz austrumiem gar lielo Amazones upi. Rietumos sīkas upītes, Naneijas pietekas, un daži nelieli ezeriņi tos norobežoja no savannas un pļavām, kas tika taupītas ganībām.
Tieši šeit 1826. gadā — divdesmit sešus gadus pirms stāstā attēloto notikumu sākuma — Žoāms Garrals pirmoreiz pārkāpa pār fazendas saimnieka mājas slieksni.
Saimnieks — portugālis, vārdā Magaljanss, — pārtika no ienākumiem, ko deva apkārtnes meži, un viņa jaunuzceltās fermas teritorija toreiz nesniedzās tālāk par pus- jūdzi gar upes krastu.
Viesmīlīgs, kā jau vecās paaudzes portugālis, Magal- janss dzīvoja kopā ar meitu Jakitu, kura pēc mātes nāves bija uzņēmusies vadīt saimniecību. Magaljanss bija īsts darbarūķis, sīksts un nenogurdināms, taču viņam trūka izglītības.