Fazendā dzīvoja arī jauna daiļa mulate, Minjas istabene, viena vecuma ar savu saimnieci, sirsnīgi tai pieķērusies. Mulati sauca Lina. Viņa piederēja pie tām jaukajām, maz­liet izlutinātajām būtnēm, kuras dievina savas kundzes un kurām savukārt tiek piedota daža laba vaļība. Mundra, rosīga, piemīlīga un laipna — Lina darīja visu, ko iedomā­jas, nekas šajās mājās viņai netika liegts.

                                                Minjai nupat bija apritējuši divdesmit gadi.

Fazendas strādniekus varēja sadalīt divās grupās: in­diāņi, skaitā ap simts, strādāja fermā kā algotņi; nēģeri, divreiz lielākā skaitā, vēl joprojām vergoja, kaut gan viņu bērni jau tika atbrīvoti. Žoāms Garrals bija aizsteidzies priekšā Brazīlijas valdībai. Jāpiebilst, ka šajā zemē pret nēģeriem, kas bija atvesti no Bengelas, Kongo vai Zelta Krasta, izturējās maigāk nekā citur, un nožēlojamus ne­ģēlības paraugus, kādi nereti gadījās citu zemju plantāci­jās, Ikitosas fermā, bez šaubām, nevarēja atrast.

IV

VILCINĀŠANĀS

Manoels mīlēja drauga Benito māsu, un arī meitene ne­likās vienaldzīga pret viņu. Abi bija pratuši novērtēt viens otru: viņi patiesi bija saderīgs pāris.

Pilnīgi pārliecināts par savām jūtām pret Minju, Ma­noels vispirms tās atklāja draugam.