Taču šis vīrs nepiederēja pie tiem, kas bez zināmas iepriekšējas sagatavošanās uzreiz ļaujas miegam. Vispirms viņš mēdza iemest pāris malku stiprāka dzēriena, pēc tam — uzpīpēt. Degvīns rosinot smadzeņu darbību, bet tabakas dūmi lieliski savijas ar miglainiem sapņiem. Tāda vismaz bija viņa pārliecība.
Ieņēmis pāris malku šīs dziras, Torress saskaloja blašķi un ar nožēlu konstatēja, ka tā gandrīz jau tukša.
Torress aizkūpinaJa pīpi.
— Jāpapildina, — viņš gluži vienkārši nolēma.
Tad, izvilcis no kabatas īsu, no koka saknes darinātu pīpi, piebāza to ar stipri kodīgu senas petēna šķirnes Brazīlijas tabaku; Francijā šo tabaku ievedis Niko [6], kuram arī jāpateicas par šā visienesīgākā un izplatītākā nakteņ- auga ieviešanu.
Sai tabakai nebija nekā kopīga ar moderno pirmās šķiras skaferlati, ko ražo franču fabrikās, bet Torress šai jautājumā, tāpat kā daudzos citos, nebija izvēlīgs. Viņš uzšķīla uguni, aizdedza mazliet lipīgās vielas, tā saucamās skudru posās, kuru izdala īpaši plēvspārņi, un aizkūpināja pīpi.