Pieaugot viņi pama­zām ieauga apkārtējo aizspriedumos un māņticībā un tiem labprāt un akli pakļāvās, kas arī bija sagaidāms. Savus uzska­tus un pārliecību, tā teikt, viņi ieguva mantojuma ceļā. Jans Huss un viņam līdzīgie gan varēja apdraudēt tālaika baznīcas iekārtu, bet Domremī ticība nebūt nemazinājās. Bet, kad baznīca sašķēlās un mums reizē bija trīs baznīcas galvas trīs pāvestu personās, Domremī šai ziņā neviens nešaubījās: īstais

pāvests ir tikai Romas pāvests, un citi pāvesti, kas nav Romā, nav nekādi īstie pāvesti. Ikviens Domreml iedzīvotājs turējās karaļa pusē, tādēļ arī mēs, bērni, neko tā neieredzējām kā „anglu" un „burgundieša" vārdu.

2. nodala

Domremī brīnumkoks

Mūsu Domremī bija kā ikviens mazāks neievērojams cie­matiņš, kur pie vairāku līkumotu, šauru ceļu un taku krust­celēm drūzmējās klētīm līdzīgi nameji ar lieliem salmu vai 1 \l niedru jumtiem. Gaismai bija tikai nelieli lodziņi ar slēģiem.

* Grīdu vietā bija klons, un istablietu tikpat kā nebija. Iedzī- j, votāji nodarbojās galvenām kārtām ar aitkopību un vispār ar lopkopību; mēs, ciema jaunieši, uzraudzījām savu vecāku ganāmpulkus.

Mūsu ciema apkārtne bija tiešām lieliska.



5 из 618