Bet, kā tas dažkārt notiek, tieši ap to laiku, kad bij galīgi nolemts uzsākt nezvēra vajāšanu, tas vairs nerādījās. Divi mēneši viņš nebij ne redzēts, ne dzirdēts. Neviens kuģis viņu nebij sastapis. Likās, ka vienradzis uzzinājis par sazvērestību. Par viņu daudz tika ziņots arī pa transatlantisko telegrāfu; zobgaļi jokojās, ka šis blēdis būs ceļā notvēris kādu telegrammu un laikus pazudis.
Tādā kārtā, kad fregate bij gatava tālajam ceļojumam un apgādāta ar visbīstamākajām vaļu zvejas ierīcēm, radās jautājums — uz kurieni īsteni braukt? Sabiedrības
«Ābrams Linkolns».
nepacietība auga ar katru acumirkli, bet tad piepeši otrajā jūlijā pienāca ziņa, ka Sanfrancisko—Kalifornijas—Šan~ hajas līnijas tvaikonis «Tampiko» pirms trim nedēļām nezvēru sastapis Klusā okeāna ziemeļu daļas ūdeņos.
Šī vēsts atstāja ārkārtīgu iespaidu. Kapteinim Faragu- tam neatļāva vilcināties nevienu dienu! Visi vajadzīgie krājumi jau bij uz kuģa, tilpnes akmeņogļu pārpilnas, kuģa komanda kārtībā. Tikai jākurina krāsnis, jāuzdzen tvaiks un jādodas ceļā. Faragutam nepiedotu pat pusi dienas nokavējuma, bet viņš pats arī traucās pēc iespējas ātrāk izbraukt jūrā.