Tad fregate, vairāk turēdamās gar vasarnīcām apbūvēto Ņudžersijas krāšņo krastmalu, pabrauca garām cietoksnim, no kura salutēja ar lielākajiem lielgabaliem.
Laivu un velkoņu eskorts pavadīja lregati.
«Ābrams Linkolns» atsveicinādamies trīs reizes nolaida un atkal pacēla ar trīsdesmit deviņām zvaigznēm izraiboto Amerikas karogu, tad, mazliet samazinājis ātrumu, iegriezās ar bojām apzīmētajā kuģu ceļā, kurš izlocījās aiz Sen- dihuka zemes mēles, un nobrauca gar smilšu kāpu, kur to vēlreiz apsveica vairāki tūkstoši skatītāju.
Laivu un velkoņu eskorts fregati pavadīja līdz peldošajai bākai, kuras ugunis norāda kuģiem ieeju Ņujorkas ostā.
Pulkstenis nosita trīs. Locis iekāpa laiviņā un aizbrauca pie mazā šonera, kas to gaidīja ar uzvilktām burām. Mašīnu kurtuvēs sakūra lielāku uguni, skrūve sāka vēl straujāk kult ūdeni; fregate slīda gar Longailendas zemo, dzelteno krastu; ap astoņiem aiz apvāršņa ziemeļaustrumu pusē nogrima Fairailendas uguņi, un mēs ar pilnu jaudu devāmies pa Atlantijas okeāna tumšajiem ūdeņiem.
IV
NEDS LENDS
Kapteinis Faraguts bij krietns jūrnieks, savas fregates pilnīgi cienīgs, ar to it kā kopā saaudzis, tās dvēsele. Par meklējamo nezvēru viņam nebij ne mazāko šaubu, viņš nepieļāva nekāda strīda par šā dzīvnieka eksistenci.