Ko domāja Neds Lends par jūras nezvēru? Jāatzīstas, ka viņš ne visai ticēja tam un viens vienīgais starp mums turējās pie sava atsevišķa ieskata. Viņš pat izvairījās runāt par to, par ko es visvairāk gribēju dzirdēt viņa domas.

Trīs nedēļas pēc izbraukšanas — 30. jūlija skaistā va­karā — fregate atradās netālu no Blankas raga, trīs­desmit jūdzes no Patagonijas krasta. Mēs tikko bijām pārbraukuši pāri Mežāža tropam, un nepilnas septiņi simti jūdzes priekšā mums bij Magelāna jūras šaurums. Pēc ne­dēļas «Ābramam Linkolnam» vajadzēja iebraukt Klusā okeāna ūdeņos.

Mēs ar Nedu Lendu sēdējām uz grīduma un, par šo to sarunādamies, lūkojāmies noslēpumainajā jūrā, kuras dzī­les līdz šim vēl palikušas cilvēka acij nepieejamas. Es, protams, sāku runāt par milzeni vienradzi un prātoju par dažādiem apstākļiem, no kuriem bij atkarīgas mūsu ekspe­dīcijas sekmes vai neveiksme. Bet, nomanījis, ka Neds klusē un ļauj man vienam pašam prātot, es mēģināju piekļūt viņam tiešāk.

— Kā ir, Ned? — es jautāju. — Vai tiešām jūs ne­ticat, ka eksistē dzīvnieks, kuru mēs lencam? Vai jūsu šaubām ir kāds nopietns pamats?