Kuģa vadība atzīmēja precīzas koordinātes, un «Moravija» bez manāma bojājuma turpināja ceļu. Tomēr neviens nevarēja pateikt, kam īsti tvaikonis uzdūries. Varbūt tā bij zemūdens klints, varbūt jūras augšup izmesta kuģa paliekas? Tomēr, pārbaudot dokā kuģa apakšu, daļa ķīļa izrādījās nolauzta.

Šis par sevi visai svarīgais atgadījums tomēr varbūt ātri aizmirstos, tāpat kā daudzi citi tamlīdzīgi, ja pēc trim nedēļām tas atkal neatkārtotos gluži tādā pašā veidā. Tā kā jaunajā katastrofā cietušais kuģis piederēja lielai tautai un ievērojamai sabiedrībai, tad šis notikums it visur sacēla lielu saviļņojumu.

Bez šaubām, visiem būs pazīstams ievērojamā angļu kuģu īpašnieka Kinara vārds. Šis gudrais uzņēmējs 1840. gadā ar trim koka spārnu kuģiem 1162 tonnu tilpumā uri četri simti zirgspēku mašinām ierīkoja kārtēju pasta satiksmi starp Liverpūli un Halifaksu.

Divdesmit sešu gadu laikā Kinara sabiedrības kuģi divi tūkstoši reižu šķērsoja Atlantijas okeānu un visā šajā laikā ne reizi nenokavēja, ne reizi neatcēla braucienu, neviena vēstule nepazuda, neviens cilvēks vai kuģis ne­aizgāja bojā. Neraugoties uz Francijas stipro konkurenci, pasažieri arī patla­ban vēl visvairāk cienī Kinara sabiedrību, kā tas redzams no pēdējo gadu oficiālajiem pārskatiem. Visu to iegaumējot, būs viegli saprotams, kādu traci sacēla gadījums ar vienu no šīs sabiedrības labākajiem kuģiem.