Uz kluso ostu, kurā līdz šim patvērumu bija raduši tikai robežsargu vai zvejnieku kuģi, tagad pa jūru, pa gaisu, pa putekļainajiem ceļiem plūda visdažādāko kravu straumes.
Drupas tolaik jau bija novāktas, un Zvaigžņu institūta asfaltētajā pagalmā neveikli, bet lielā steigā grozījās paš- iekrāvēji, kas līdz šim strādāja apkārtējos elevatoros. Osta nodeva mūsu rīcībā trīs celtņus sevišķi smagu ierīču izkraušanai; steidzami iekārtoja papildu kabeli, jo bija domāts laist darbā aparātus, kas patērē ļoti daudz enerģijas.
Hīta debess dzidrajā zilgmē traucās modernās zinātnes neredzamie taustekļi. Spēcīgas radariekārtas vērsās pretim mirāžai, kas regulāri parādījās pie debesīm, tomēr osciloskopu mirgojošie ekrāni ne reizi nereaģēja uz noslēpumaino parādību. Tikai izdarot milzīgus pastiprinājumus ar molekulāro pastiprinātāju palīdzību, izdevās konstatēt, ka radiostars tik tikko atstarojas divi tūkstoši kilometru augstumā.
Drīz bija samontēta sevišķi lielas jaudas ultraskaņas sirēna ar parabolisku atstarotāju. Zem klajas debess novietoja virzuļu kompresorus, kas, skaļi šņākdami, sūk- neja gaisu resiverā ar biezām sienām. Mašīnu vajadzēja darbināt nepārtraukti apmēram piecpadsmit stundas, lai radītu nepieciešamās gaisa rezerves, ko sirēna izlietoja piecās vai sešās minūtēs. Ar zondēšanas baloniem liela