— Ārējie materiāli? — es brīnījos. — Ko jūs ar to gribat sacīt?
— Visi laboratorijas ārējie sakari, pēdējā laikā saņemto vielu saraksts, laboratorijas pasūtījumi palīg uzņēmumiem, visi pavedieni, kas Aleksejevu saistījuši ar ārējo pasatdi .. . Vai tad šajos mūros kaut kas būs saglabājies? Eh, Aleksej Aleksejevič .. . svešais vīrs novērsās un, balstīdamies uz spieķa, steigšus devās uz savu automobili.
— Kas tas bija? — es vaicāju.
— Vecais vīrs pavisam nobēdājies, — mans ceļabiedrs leica. — Nav jau arī ko brīnīties, viņš ļoti labi pazina Aleksejevu … Tas ir Topanovs, varbūt esat dzirdējis?
— Šķiet, viņš ir filozofs?
— Jā, pilnīgi pareizi — Topanovs publicējis divus vai trīs darbus un apklusis. Stāsta — atkal esot pievērsies partijas darbam zinātnē …
Tanī pašā dienā mani iecēla par komisijas locekli. Dienu pēc dienas šķirstījām visdažādākos dokumentus, kuru norakstus mums atsūtīja organizācijas, kam bijušas darīšanas ar Aleksejeva laboratoriju. Bezgala daudz pavadzīmju, pēdējo pasūtījumu rasējumi, žurnālu un grāmatu saraksti, speciāli saraksti par ārzemēs publicētiem rakstiem, kuri pārtulkoti no maz pazīstamām valodām pēc Aleksejeva un viņa līdzstrādnieku pieprasī juma…
Beidzot, kad radioaktivitāte nedaudz samazinājās, pirmā glābšanas komanda, kura bija sakomplektēta no brīvprātīgajiem, tērpusies speciālos kombinezonos, apmēram tādos pašos, kādos ieģērbj kodolreaktoru tīrītājus, sāka savu grūto darbu.