Aizbrauksim — redzēsim Lūk, kā tas ir: jau vairākus gadus lielajās radiostacijās Eiropā un Amerikā uztver nesaprotamus signālus. Sākumā domāja, ka tos rada vētras Zemes magnētu laukos. Bet savādās skaņas bija pārāk līdzīgas noteiktiem signāliem. Kāds neatlaidīgi grib ar mums runāt. No kurienes? Uz planētām, izņemot Marsu, dzīvība pagaidām nav konstatēta. Signāli var nākt tikai no Marsa. Paskatieties uz Marsa karti — tas kā ar tīklu pārklāts kanāliem. (Viņš norādīja uz Marsa attēlu, kas bija piestiprināts pie dēļu sienas.) Kā redzams, tur ir iespēja uzstādīt milzigi spēcīgas radiostacijas Marss grib sarunāties ar Zemi Pagaidām mēs nevaram atbildēt uz šiem signāliem. Bet mēs lidosim uz šo aicinājumu. Grūti pieņemt, ka radiostacijas uz Marsa uzcēluši nezvēri, radījumi, kas nav līdzīgi mums. Marss un Zeme ir divas niecīgas bumbiņas, kas griežas līdzās. Vieni un tie paši likumi mums un viņiem. Visumā lido dzīvības putekļi. Vienas un tās pašas sporas krīt uz Marsa un uz Zemes, uz visām dziestošu zvaigžņu miriā- dēm. Visur rodas dzīvība, un par dzīvību visur valda cilvēkveidīgais radījums: nevar radīt pilnīgāku dzīvnieku kā cilvēku.
— Es braucu jums līdzi, — sarkanarmietis noteikti iesaucās. — Kad ierasties ar mantām?
— Rīt. Iepazīstināšu jūs ar aparātu. Jūsu vārds, tēva vārds, uzvārds?