VIENMUĻI un atkārtoti katru nakti darbojas pratināšana. Dienā mocos ar miegu un juceklīgām domām par nākošo nakti. Īsti nezinu, cik ilgi naktīs pratina citus, bet man reti atliek gulēt vairāk kā pāris stundas. Tikko esmu novests lejā un iekritis miegā, ir jāceļas, un atkal stāv priekšā jauna diena ar sevis mānīšanu un snaušanu.

Anosovs beidzot ir pieņēmis, ka esmu mūsu organizācijas priekšnieks, un to ir arī apliecinājuši abi mani draugi Raimonds Lulla un Osvalds Voits. Kad reiz ieminos par Juhno, Anosovs izmet, ka Juhno esot lieliski pildījis savu uzdevumu.

Te nu bija Raimonda patriots!

Vēl abi ar Anosovu tielējamies par pārējiem organizācijas biedriem un organizācijas lielumu. Viņš citē Raimonda un Osvalda atsevišķus izteicienus. Saku, ka nevaru atbildēt, jo nezinu, kāda ir izteicieniem saistība ar pilnu sarunu.

Kādu dienu mani izsauc un aizved uz nelielu telpu, kur no abām rokām noņem pirkstu nospiedumus. Uz nosmērēta stikla čekists uzmanīgi groza manus pirkstus un tieši tāpat tos turpina grozīt uz kartiņas - katru pirkstu paredzētajā lodziņā. Kad nospiedumi gatavi, viņš man pamet pieslaucītu lupatu.

"Notrin!" viņš saka.

Trinu, bet melnā smāķa pēdas pavisam pazūd tikai, kad āda ir apmainījusies. Nezinu, vai to būtu varējis nomazgāt. Čeka ziepes nedod.

Kad nospiedumi ir izdarīti, mani ieved otrā tādā pašā mazā blakus telpā, uzliek uz krūtīm plakātu, uz kura ir uzrakstīts mans krieviskotais uzvārds, un fotogrāfē no priekšas un sāniem. Gribētos pajautāt, vai piemiņai nevarētu bildītes pasūtīt. Bet ciešu klusu.

Gaitenī uz mirkli satieku Osvaldu Voitu. Cik svešs izskatās mūsu glītais zēns! Viņa nodzītā galva ir iegarena un gluda kā plūmīte. Vai tas ir tas pats garais jauneklis ar tumšo matu cekulu? Bet vai varu uzminēt, kāds izskatos pats? Zinu tikai, ka pēc matu nodzīšanas, esmu apzīmogots un mans uzņēmums un pirkstu nospiedumi glabājas čekas arhīvos.