Un vienmēr nevainīgs … Kur radies tu?

Vai sen jau še?

Dons Huans

Es ierados nupat tik

Un paklusām — jo man vēl piedots nav.

Laura

Un tūdaļ atcerējies savu Lauru?

Tas jauki gan — nav vārdam vietas. Tomēr

Es neticu. Tu neviļus tik gāji

Gar manu māju.

Nē, mana Laura, nē,

Lai saka Leporello. Mītu es

Aiz pilsētas, tai velna Ventā. Tiešām nācu

Uz Madridi pie Lauras.

(Skūpsta viņu.)

Laura

Ak mans draugs!…

Bet pag … te mironis! … kur to mums likt?

Dons Huans

Lai paliek tas — pirms rīta ausmas agri

Zem apmetņa to ārā iznesīšu

Un nolikšu uz krustcelēm.

Laura

Bet tikai

Tu uzmanies — ka netiec pamanīts.

Cik labi darīji gan, ierazdamies

Mazlietiņ vēlāk! Tavi draugi bij

Pie manis vakariņās. Tik pirms brīža

Tie aizgāja. Ja tu tos satiktu!

Dons Huans

Bet vai tu sen jau, Laura, viņu mīli?

Laura

Ko gan? Tu laikam murgo.

Nu, bet saki, —

Cik reizes manā prombūtnē tu biji

Man neuzticīga?

Laura

Bet tu — tu, slaist?

Dons Huans

Un teic … Nē, vēlāk pārrunāsim to.

TREŠĀ AINA

KOMANDORA PIEMINEKLIS

Dons Huans

Uz labu viss: Dons Karloss nonāvēts,

Bet es šai vietā pārvērties par mūku

It pazemīgu — un ik dienas redzu