Tev nelikās. Un tiešām — īsti skaista

Bij viņā diezgan maz. Tik acis vien,

Tik acis. Jā, un skatiens . .. nekā tāda

Man nav vairs redzēt gadījies. Bet balss ta

Tik klusa, vārga bij — kā vājniecei.

Un viņas vīrs bij neģēlis, par vēlu

To uzzināju . .. Nabaga Inēze!

Leporello

Nekas, pēc viņas nāca citas.

Dons Huans

Tiesa.

Leporello

Un, ja vēl dzīvosim, nāks atkal citas.

Dons Huans

Tā gan.

Leporello

Bet kura Madridē mums tagad

Gan jāuzmeklē būtu?

Dons Huans

Protams, Laura!

Man tūlīt jāsteidzas pie viņas.

Jauki.

Dons Huans

Tūlīt pa durvīm iekšā, — bet, ja kāds

Pie viņas jau, — pa logu lūdzu lēkt.

Leporello

Nu, protams. Mums jau atkal līksms prāts.

Tik īsu brīdi nelaiķes mūs vajā.

Kas tur gan nāk?

(Nāk mūks.)

Mūks

Tūlīt tā ieradīsies,

Lūk, še. Kas jūs? Vai Donnas Annas ļaudis?

Leporello

Nē, nē, mēs paši esam kungi sev,

Še pastaigājamies.

Dons Huans

Bet ko jūs gaidāt?

Mūks

Tūlīt še ieradīsies Donna Anna

Pie vīra kapličas.

Dons Huans

Ak, Donna Anna

De Solva! Kā? vīrs komandors tai bija,

Ko nodūra … nav prātā, kurš?

Dons Huans,

Šis netiklis, šis bezdievis, šis viltnieks.