Akte nolaida plakstiņus Lūcija degošā skatiena priekšā un soļoja tālāk. Viņa iegāja pilsētā, un abi romieši viņai sekoja. Kā senāk, Korintā atkal valdīja rosīga dzīvība. Spēles izredzes bija pievilinājušas daudzus dalībniekus ne tikai no visiem grieķu apvidiem, bet arī no Sicīlijas, Ēģiptes un Āzijas. Katrā mājā jau bija pa viesim, un jauniem pienācējiem grūti būtu bijis atrast kādu patversmi, ja ceļotāju dievs Hermess nebūtu sūtījis viņiem pretī viesmīlīgo meiteni.
Viņas vadībā tie soļoja pār tirgus laukumu, kur raibā juceklī bija izstādītas visāda veida preces: papiruss un audekli no Ēģiptes, Lībijas ziloņkauls, ādas no Kirenas, vīraks un mirres no Sīrijas, tepiķi no Kar- tāgas, dateles no Feniķijas, purpurs no Tīrijas, vergi no Frīģijas, zirgi no Selinuntas, ķeltu īberu zobeni un koraļļi un dzintars no Gallijas.
Tālāk ceļš veda pār kādu laukumu, uz kura agrāk atradās Feidija veidotā Atēnas statuja, kurai, aiz cienības pret mākslinieku, vēl nebija radījuši nekādu aizvietotāju. Pēc tam viņi iegriezās kādā blakusieliņā, kura izgāja uz laukumu, un dažus soļus tālāk viņi sev pretī ieraudzīja kādu veci, kas sēdēja uz mājas sliekšņa.