Nabaga Karalis izskatījās apmulsis un nelaimīgs un kādu brīdi klusēdams cīnījās ar zīmuli, taču Alise bija daudz stiprāka, un Karalis beidzot izdvesa:
— -Mana dārgā! Man noteikti jāiegādājas tievāks zīmulis. Ar šo es netieku galā, šis raksta to, ko es nemaz nevēlos …
— Ko gan tas raksta? — vaicāja Karaliene, skatīdamās grāmatā (kur Alise bija ierakstījusi: *Bal- tais Jātnieks laižas lejup pa kamīna kruki. Viņš galīgi neprot noturēt līdzsvaru.»). — Sis raksts neatspoguļo jūsu izjūtas!
Alise sēdēja pie galda, uz kura atradās kāda grāmata, un vēroja Balto Karali (Alise bažījās par Karaļa labsajūtu, tāpēc turēja gatavībā tintes pudeli, lai varētu Karali apšļakstīt, ja viņš atkal ģībtu), viņa šķirstīja lapas, gribēdama sameklēt kaut ko palasīšanai.
— Bet… visa grāmata uzrakstīta svešā valodā, kuru es neprotu, — viņa sacīja.
Lūk, kāda izskatījās Šī valoda.
Viņa labu brīdi pētīja uzrakstīto, līdz pēkšņi viņai iešāvās prātā spoža doma.
— Ai, tā, bez šaubām, ir Aizspogulijas grāmata! Ja es paturēšu to pret spoguli, tad spogulī visi vārdi atkal pagriezīsies uz pareizo pusi.