Savs domāšanas veids, savi secinājumi, sava loģika ir it visiem dīvainajiem Brīnumzemes radījumiem. Piemē­ram, kad Alise paskaidro, ka viņas kurpes ir tik spī­dīgas tāpēc, ka tās notrieptas ar melno kurpju ziedi, Bruņurupucis secina, ka jūrā zem ūdens nekas netiek nomelnots, bet gan nomazgāts. Tā ir viņa loģika, tiesa — dīvaina, tomēr loģika.

Luisa Kerola Brīnumzeme nav izdomāta. Rakstnieks liek mazajai Alisei ceļot pa savu dzimteni Angliju, un viss, ko Alise piedzīvo pasakainajā sapnī, nolicis īste­nībā. Luisa Kerola Brīnumzeme ir karalienes Viktori­jas laikmeta Anglija, tas ir laikmets, kad attīstās ka­pitālisms un notiek koloniju iekarošana. Autors aiz­ved lasītāju kopā ar mazo Alisi pasakainajā absurdu pasaulē, kas ir pati dzīve. Grāmatā atrodam satīriskā gaismā rādītu gan mietpilsonisko sabiedrību («Trakā pēcpusdienas tēja»), gan sastingušo izglītības sistēmu («Viltotā Bruņurupuča stāsts»), gan dažādu sapulču bezjēdzību («Priekšvēlēšanu skriešanās un garš stāsts ar turpinājumu»). Fantastiskās, komiskās situācijās autors ataino galma dzīves absurdu («Karalienes kro- keta laukums»). Lūk, divi dārznieki Brīnumzemē balto rožu koku pūlas pārkrāsot sarkanā krāsā, jo Karaliene vēlējusies, lai tajā vietā augtu sarkans rožu koks. Meistarīgi atspoguļotas pastāvošās iekārtas aplamības.

Karalienes Viktorijas laikmeta valdošo aprindu pār­stāvji parādīti kā spēļu kārtis — marionetes, kuras atbalsta, piemēram, Baltais Trusis, kas izceļas nevis ar gudrību, bet gan padevību (Trusis gājiena laikā muļķīgi smejas par visu, ko vien kāds pasaka, un baidās, lai Karaliene neizdzirdētu, ko viņš ar Alisi runā).